Pazeminātie ātrumi.
Pazeminātie
ātrumi samazina parastos ātrumus uz pusi ( kā kuros modeļos) Tas dod iespēju
motoram aizvadīt daudz lielāku jaudu uz rieteņiem. Piemēram: UAZ oriģinālais 3.0 l
motors pie 1000 apgriezieniem uz riteņiem aizvada izmantojot 1 parasto ātrumu – 324
Zs, izmantojot 1 pazemināto ātrumu – 629 Zs. Latvijā vīri sporta vajadzībām
pārbūvēja sadales kārbas, kas pazeminātos ātrumus vēl samazināja par 55 %, tā
iegūstot – 973 Zs pirmajā „pazeminātajā”. Tas viss pie motora jaudas 30
Zs/1000apgr. (pilna jauda 110Zs/4000apgr). Kā redzams, pazeminātiem ātrumiem ir
vislielākā nozīme bezceļu iekarošanā, un, ja jūsu džipam nav sadales kārbas ar
iespēju slēgt pazeminātos ātrumus, jums neieteiktu meklēt piedzīvojumus grūti
izbraucamos ceļos.
Kā pareizi
izmantot pazeminātos ātrumus?
Džipa sajūgam jāiztur lielas slodzes, it īpaši
apvidus apstākļos. Tamdēļ sajūga izspiešanas un atlaišanas momentam ir jābūt
pēc iespējas īsākam. Nekādā gadījumā nedrīkst pieskarties sajūgam, vai nedaudz
pieturēt to. Palikt bez sajūga meža vidū nav tas patīkamākais. Izmantojot
pazeminātos ātrumus, mēs par sajūgu aizmirstam vispār. Izmantojam to tikai lai
pārslēgtos, nekādas pieturēšanas vai paslidināšanas. Pazeminātie ātrumi
jāizmanto pēc vajadzības: Pirmais – smagai uzsākšanai, „uzšūpināšanai”,
viņčojoties, lēni (bruņurupuča ātrumā) pārvietojoties pa mīkstu vietu (mitru
pļavu, purvu) Otrais – Vieglai uzsākšanai, parasti džipiem otrais pazeminātais
ir kā pirmais parastais. Trešais – straujai uzsākšanai ( kā kuram džipam,
citiem ar trešo grūti uzsākt), kalnā braukšanai – labs jaudas un ātruma
diapazons. Lielākai daļai vecāka gadagājuma džipiem trešais pazeminātais ir pa
vidu starp pirmo un otro parasto, bet jaunākiem tas ir kā otrais parastais.
Ceturto un piekto izmanto lai lieki nepārslēgtos uz parastajiem ātrumiem, kad
priekšā vēl gaidāms kāds šķērslis. Katrai džipa markai ir kāds savs
‘’ugunsrobs’’ kurā a/m viss vieglāk veic šķēršļa pārvarēšanu. Piemēram, Land
Rover Defender un Nissan Patrol ‘’patīk’’ trešais pazeminātais, turpretī UAZs,
Jeep Wrangler bezceļos viss labāk jūtas ar otro pazemināto. Katram vadītājam
pašam jāatrod savs vadīšanas stils, par kuriem varētu pastāstīt sīkāk.
Vadīšanas
stili.
„Tapka
v pol” – šī iesauka ir kā leģenda visiem Off-road braucējiem, tā nāk no slavenā
Trofi reida „Ladoga”, kur ik gadu savācās visi labākie braucēji no Baltijas,
Skandināvijas, Austrumeiropas un Krievijas. Pirmajos „ladogas” gados Baltieši
nebija saskārušies ar purva braukšanu, un Igauņi Krieviem jautāja, kā jāšķērso
purvs, krievi ar joku atbildēja „Tapka v pol” ( čībiņa grīdā). Rezultātā
Igaunis ar ieskrējienu ienira purvā tā, ka pāris stundas netika ārā. Morāle šim
stāstam – neklausīt krievus....
Mierīgs
braukšanas stils atmaksājas vienmēr, ja arī neizdodas būt pirmajam, toties
vienmēr tiec ārā no meža bez lieka riska. Turpretī, kas neriskē, tas nedzer
šampanieti. Braukt ātri bezceļos ir liels risks, nekad nevari zināt kāds baļķis
vai akmens tevi gaida ar rāvu piepildītā risē. Un tieši tāpēc es ieteiktu
ikdienas braucējam neuzņemties šo risku, bet labāk lēni un prātīgi apbraukt
šaubīgo vietu, nevis mesties tieši viņā iekšā.
Braukšana slīpumos, kalnā un no
tā.
Braucam kalnā.(virs 45%)
Ir svarīgi
izjust sava džipa ātrumkārbas sadarbību ar motoru, jo tieši no vadītāja izjūtām
ir atkarīga veiksmīga kāpuma šķērsošana. Teorētiski a/m ar jaudīgu motoru
kāpumi ir vieglāk pieveicami, bet nepareizi izmantojot ātrumkārbu un sadales
kārbu, jaudīgs motors nepalīdzēs.
Braucot
kalnā galvenais ir auto inerce, stāvus kāpumus, no pašas kalna pakājes, bez
ieskrējiena nespēj pievarēt pat sagatavoti off-road auto. Tālāk ir vajadzīga
pareiza pārnesuma izvēle un attiecīgi motora apgriezieni – tie jātur maksimālā
zs diapazonā, vidēji ap 3500-5000 apgr/min (bendzīniekiem) un 2500 – 3500
apgr/min (dīzelim). Atkarībā no kalna slīpuma un garuma jāizvēlas pārnesums.
Normālam kalnam tas parasti ir 2 vai 3 pazeminātais. Pabraukājot pa mežu
pietiek ar pāris meiģinājumiem lai saprastu, kādā pārnesumā jūsu auto labi
jūtās braucot kalnā.
Ir
dažas kļūdas ko pieļauj cilvēki braucot kalnā.
- Kalna pakāje strauji pāriet no horizontālas
virsmas slīpā, šinī gadījumā pārlieku liela ieskriešanās beigsies ar pārāk
spēcīgu prettriecienu, kas izraisīs piekares izsšūpošanos un saķeres zušanu –
jānovērtē reljefs un jāpiemērojas tam.
- Izvēlas pārāk zemu vai pārāk augstu pārnesumu.
Jārēķinas ar to, ka braucot stāvā kalnā nebūs pārslēgšanās iespēju, tamdēļ
jāizvēlas pareizais pārnesums jau starta brīdī.
- Ja neizdodas tikt līdz kalna virsotnei –
apstājaties turot bremzes un izspiežiet sajūgu, ielieciet atpakaļgaitā un
atlaižiet visus pedāļus. Parasti daudz negadījumi notiek tieši šīnī brīdī,
nepareiza rīcība var novest pie apgāšanās un kūleņošanas. Pazeminātā
atpakaļgaita neļaus auto izslīdēt, ātrums nedzudz pieaugs, bet tas būs
kontrolējams. Nekādā gadījumā nespiediet bremzes braucot no kalna!!!
- Tikko gandrīz esat sasniedzis kalna virsotni
atlaižiet gāzes pedāli, parasti braucot stāvā kalnā jūs neredzat aiz motora
pārsega, kas ir kalna otrā pusē. Tamdēļ kalna augstākajā punktā a/m ātrumam
jābūt minimālam. Otrs aspekts, ja kalna virsotnē ir asa kante un veidojas
tramplīns, un ja auto palēksies, bet gāze nebūs atlaista, ir iespēja novērpt
pusasis.
Ja a/m ir
ieslēdzams priekšējais dif.bloķētājs tad ir ieteicams to ieslēgt (šinī gadījumā
īpaši jāuzmanās no palēkšanās kalna virsotnē), ja ātrums nepārsniedz 10 km/h.
Aizmugurējo bloķi nevajag slēgt, jo visa a/m masa vienā brīdī var novirzīties
uz vienu riteni, un tad pusas novērpšana ir garantēta. Jebkurā gadījumā, taisnvirziena
kustībā kalnā griezīsies abi aizmugurējie riteņi jo slodze sadalās vienmērīgi
(līdz brīdim kad a/m apstājas)
Braucam no
kalna.
Jāatceras
viens svarīgs punkts: bremzes pedālim pieskarties nedrīkst!
Bremzēšana notiek tikai ar pirmo pzemināto. Ja kādam būs iespēja braukt ar
bezceļu smago a/m, kā piemēram Zil 131, vai KRAZ, URAL. Šādiem auto pašmasa ir
tik liela, ka braucot no kalna jāizmanto otrais vai trešais pazeminātais,
pretējā gadījumā motors var pārgriezties. Vieglajiem džipiem jāuzmanās no citas
iespējas, a/m attiecībā pret slīpumu un virsmas saķeri var būt pārāk viegls un
riteņi var sākt slīdēt. Šādos gadījumos jāizvēlas augstāks pārnesums, ātrums
būs lielāks, bet a/m neizslīdēs.
Ūdens šķērši
Pārbraucot
upes braslus jāpārliecinās vai tur nav kāds liels akmens vai dziļa bedre,
peldoš a/m ar noslāpušu motoru nav patīkama lieta. Daudzi off-road braucēji saviem spēkratiem uzstāda tā saucamos "šņorķļus", tās or plastmasas trubas, kuras tiek uzstādītas uz a/m gaisa ņemšanas sistēmas. Ar
šādi aprīkotu a/m var šķērsot līdz pat 1.5 m dziļus braslus. Bet ikdienas
braucējam būtu vēlams zināt kur atrodas viņa džipa gaisa ievilkšanas caurule,
parasti tā ir virs lampām, tur kur motora pārsegs „guļ” uz radiatora restes. Jāuzmanās
lai ūdens vilnis, ko a/m dzen sev pa priekšu, „neuzkāptu” uz motora pārsega.
Tātad jāuztur tāds ātrums lai a/m „nenoķer” priekšējo vilni. Neaizmirstiet, pēc
brasla pārvarēšanas nožāvējiet bremzes, lēni bremzējot. Pēc braukšanas caur
dziļu ūdeni ieteiktu visur pārbaudīt eļļu, vai nav parādījusies emulsija.
Bezceļu auto.
Bieži man
jautā, kas ir labs bezceļu auto? Parasti es atbildu, tādus vairs neražo...
Autobūves
attīstībā jau sen, vismaz 10 gadus, priekšroka tiek dota komfortam, drošībai un
ātrumam. Pamazām autoražotāji ir atteikušies no nesošajiem rāmjiem, viengabala
tiltiem, nopietnām sadales kārbām, kārtīgiem dzelzs bamperiem un vēl daudz kā
cita, kas nopietnos bezceļos ir neaizvietojams. Tas viss tāpēc, ka Eiropā no
visiem ikdienas džipu lietotājiem, tikai 10 % nobrauc no koplietošanas ceļiem.
Pieņemu, ka Latvijā šis skaitlis ir daudz lielāks.
Ir palikuši
daži autoražotāji, kas tirgū piedāvā atsevišķus modeļus ar īstas bezceļu
mašīnas īpašībām. Top 6 (tikai bezceļiem) varētu būt: Pirmā vieta: Ja Eiropā
oficiāli varētu nopirkt Toyotu Landcruiser 71 vai 76, tad viennozīmīgi tie būtu viņi. Otrā
vieta: Landrover Defender 90, trešā vieta: Jeep Wrangler, ceturtā vieta: Nissan
Patrol 3 durvju. Piektā vieta: G – class MB, Sestā vieta: Toyota LandCruiser 90. Kaut
gan divi pēdējie jau ar vienu kāju ir izkāpuši no tīrasiņu bezceļistu saimes. Mercedess,
kaut gan saglabā G klasē visas bezceļu auto īpašības, tomēr tas tagad vairāk ir
prestiža auto, kura dārgo laku negribētos apskrāpēt gar krūmiem. Savulaik G
klases MB, kas bija armijas pasūtījums, bija viens no labākajiem savā klasē.
Toyota pievērsās komfortam un atteicās no priekšējā viengabala tilta, toties
ieviesa daudz jauninājumu, kā piemēram „downhill” elektroniskā vadības
programma, kas palīdz pievarēt stāvus kritumus.
Daudzi
padomās: A kur tad Mitsubishi? Mitsubishi bija viens no pirmajiem kas atteicās
no viengabala tilta priekšā un uzbūvēja savu slaveno „superselect” kārbu, tā
iegūstot savā ātrā „bezceļu auto” slavu. Tiešām, Mitsubishi ir ātrs auto pa
sliktiem ceļiem, bet diemžēl, kā rāda pieredze, īstiem Latvijas bezceļiem
viņš nav piemērots.