Unimog tilti

 Šis ir raksts, kurš tapa būvējot šo auto.

UNIMOG 404 S tilti, savā ziņā unikāls mezgls. Ar sānu pārvadu palīdzību klīrens palielināts par 12 cm!( Par piemēru UAZ armijas tiltam sānu pārvads palielina klīrensu par 4 cm pret parasto civilo tiltu) Tas nav vienīgais sānu pārvadu pluss – vēl sānu pārvadi palielina tilta pusas griešanās attiecību pret kardānu. Ja parastie tilti griežās ar attiecību 5 : 1 tad unimog tilti 7.6 : 1, kas attiecīgi saudzē visus pārējos transmisijas mezglus. Unimog tilti bez problēmām tur slodzi ko veido traktoru riepas 1 m diametrā un 40 cm platumā. Vēl viena ne mazsvarīga lieta – 100% bloķi, kas vienmēr liek griezties abiem riteņiem vienlaicīgi. Diskutējams jautājums ir Unimog tiltu svars – 250 kg. (katrs) Bet ja salīdzina ar UAZ tiltiem, kuri sver 150 kg, tad nav tik daudz. Salīdzinājuma GAZ 66 tilti sver pāri 300 kg.

Tilti „pa cieto” ir savienoti ar sadales kārbu, kura ir aizgūta no GAZ 66, šis agregāts krieviem ir padevies salīdzinoši viegls ~ 60 kg, salīdzinoši UNIMOG oriģinālā ~ 200 kg (bet kopā ar kārbu) Tā kā mums ir FORD COSWORTH V6 motors, tad kārbu piemeklējām arī  no FORDA Transīta, kā arī sajūgu un kurvi.

Oriģināli UNIMOG motors ar kārbu un tiltiem ir viens vesels, savā starpā savienoti tie uztver un absorbē visus bezceļa nelīdzenumus. Mūsu gadījumā GAZ 66 kārbu vajadzēja pielāgot šādam darbam, jo savā dzimtajā vietā to neviens neaizstiek. Sadales kārbai tika uzprojektēts rāmis, kas savukārt tika „iekarināts” a/m rāmī. Tiltus ar sadales kārbu savieno biezssienu caurule, kurā iekšā griežas kardāns. Pati sadales kārba tika nedaudz uzlabota, pazeminošais ātrums tika samazināts par 40 %, tagad pirmais pazeminātais ātrums ir izteikti lēns - 3 km/h pie 1000 apgr/min.

Pie tiltu artikulācijas tika īpaši piestrādāts – Riteņa gājiens no augstākā punkta līdz zemākajam ir ap 50 cm, protams tas traucē pie lieliem ātrumiem (garos līkumos auto sasveras), bet tā kā šī a/m uzdevums ir pārvietoties pa vietām, kur citi vairs nebrauc – lieli gājieni ir tieši laikā.

Automašīnas pašizmaksa ir ap 10 000 EUR, cena relatīvi zema, par tādu summu a/m gatavo TR2 klases līderi, kas brauc ar uzlabotām Toyota Land Cruiser un Nissan Patrol a/m.

Kvadracikli. CanAm vai Yamaha Grizzly

 Esmu braucis ar daudziem kvadracikliem. Bet viss vairāk esmu lietojis CanAm un Yamaha Grizzly.

Yamaha Grizzly veiktie uzlabojumi.

Riepas: 29x12R12 aizmugurē, 29x10R12 priekšā

Vinča: Warn XT3.0 ar kevlara šņori un tālvadības pulti.

Panna: Pilnā alumīnija panna  4mm bieza ar plauktu aizsargiem.

Šņorkeļi: Gaisa pievadi un izvadi motoram un variātoram.

Roku aizsargi ar alumīnija profilu.

Divus gadus nobraucu ar CAN-AM (Bombardier) Outander 650. Speciāli pasūtīju šo modeli no ASV lai piedalītos Latvijas Trofi-reidu čempionātā. Tieši tika ņemts motors ar tilpumu 650 kubi nevis 800, jo veiktspējas atšķirība bija minimāla, bet starpība bija motora uzkaršanas ātrumā, kas CAN-AMam bija viena no vājībām. Kā beigās izrādījās, tā nebija vienīgā vājība. Rāmis neizturīgs, priekšējie plaukti lūza stiprinājuma vietās, priekšējais bloķis saslēdzās pārāk vēlu. Motors bija vairāk paredzēts rallija veida sacencībām, nevis pasākumam, kur jāšķērso purvi  un jālien ārā no grāvjiem. Par mazu griezes momenta pie apakšām un sprādzienveida jaudas pieplūdums, kas noveda pie moča norakšanās.  Protams nevar nepieminēt, ka šim mocim ir daudz plusi: Stabilitāte, jauda, komplektējošo daļu kvalitāte, izturīgas oriģinālās pusasis un ar moci ir ļoti liela bauda braukt, bet tas diemžēl nav tas, kas man vajadzīgs...

Tāpēc tika iegādāts ATV – Yamaha Grizzly 700.

Plusi:

Viencilindra motors ar kolosālu griezes momentu un samērīgi labu degvielas patēriņu.

Labi piekares gājieni

Svars

Klīrens

Stūres pastiprinātājs

Mīnusi:

Nestabils

Dažas komplektējošās detaļas varētu būt labākas kvalitātes

Yamaha - pirmais ATV ar elektrisko stūres pastiprinātāju, ļoti noderīgs izgudrojums tiem, kas daudz brauc pa sliktiem, risainiem, akmeņainiem ceļiem.  Variātora iebūvētais sajūgs ļoti palīdz pārvarēt šķēršļus vietās, kur citi ATV kapitulē. Kvadracikls ir viegls vadībā un tā mazais svars saudzē visas piekares detaļas, pie nosacījuma, ja brauc ar galvu, jo kā zināms salauzt var visu. Motors ir piemērots smagiem apstākļiem un braukšanai pa ļoti saražģītu apvidu, protams, tam nav problēmu ieskrieties līdz 120 km/h, bet komfortabla braukšana ir ap 70 km/h.  Braukt  ātri ar šo ATV nav ieteicams, jo tā piekare un amartizātori nav paredzēti  ATV noturēšanai uz ceļa lielā ātrumā. Līkumos aizmugurējais ritenis grib celties gaisā, kas pagrieziena izņemšanu padara saražģītu, risinājums izslidināt aizmuguri, bet lielā ātrumā mocim pietrūkst Zs lai izceltu ATV no līkuma. Kāpēc es par to tik daudz zinu? Pats izmeiģināju, kā ir ieiet lūkumā ar 100 km/h, rezultāts 7 operācijas un kreisais celis sabojāts uz mūžu. Tāpēc vēl aizvien esmu pārliecināts, ka ātrai braukšanai ir vajadzīgs Can-am, bet purviem – Yamaha.

 

Vinčošanās ābece

Vinča.

Vinča ir ierīce, ar kuras palīdzību var izvilkt automašīnu no vietām, kur tā pati neizbrauktu. Pareizi lietojot vinču un automašīnas pilnpiedziņu var pārvarēt viss neiedomājamākos šķēršļus. Vinčas jaudai, kā minimums, jābūt divreiz lielākai par automašīnas masu. Viss populārākās ir 4 T elektriskās vinčas, tās ir pietiekoši jaudīgas un tai pašā laikā nav pārlieku smagas.

Pielietošana

Vinča standarta komplektācijā ir aprīkota ar 30 m trosi, kas ir labi, ja tuvumā nav neviena koka. Bet šie daudzie metri uz vinčas bieži rada problēmas nepieredzējušiem vinčas lietotājiem. Lieta tāda, ka vinčojoties uz sāniem trose uz spoles klājās vienā malā, ja trose ir uztinusies pārāk daudz tā sāk spiest uz vinčas korpusu, kas var novest pie korpusa pārlaušanas. Lai tas nenotiktu, vajag pastāvīgi sekot, kas notiek ar trosi. Ja tomēr trose ir uztinusies nevienmērīgi, vienkārši iztiniet trosi un pārtiniet to vēlreiz. Tiem, kas vinču izmanto biežāk, iesakām atstāt uz vinčas 20 ~ 25 m troses, atlikušo gabalu izmantot kā pagarinātāju.

Pirms vinčošanās izslēdziet visas elektroiekārtas – lampas, apkures ventilatoru, radio utm. Vinča pie maksimālā noslogojuma patērē līdz pat 350A, savukārt automašīnām uzstāda ne vairāk par 150A ģeneratorus, tas nozīmē, ka atlikušo jaudu vinča ‘’ņems’’ no akumulatora. Ja gadās nopietna vinčošanās, akumulators ātri var palikt „sauss”

Pirms vinčojaties, pārliecinaties – vai pilnpiedziņa ir ieslēgta, vai ir ieslēgti pazeminātie ātrumi, ja automašīnai ir piespiedu bloķēšanas sistēmas, izmantojiet arī tās.

Vinčojoties vienmēr piepalīdziet ar riteņiem, bet nepārspīlējiet! Riteņiem ir jāgriežas pēc iespējas lēnāk, pārgāzējot automašīna pati sev raks bedri, kas tikai lieki noslogos vinču. Viss lielākā riteņu saķere ar segumu ir brīdī, kad tiek atlaists sajūga pedālis (automātiskai kārbai – brīdī, kad riteņi sāk griezties). Šo momentu var izmantot, lai palīdzētu vinčai, bet atcerieties, pārlieku sajūga „slidināšana” var novest pie sajūga diska ‘’nosvilšanas’’.

 Tips & Triks – Ja automašīna jāizvelk ārā no augstām risēm, neizmantojiet riteņu palīdzību. Vienkārši vinčojaties ar sagrieztiem riteņiem uz sāniem. Šinī situācijā ja ar motoru griezīsiet riteņus a/m slīdēs pa risi.

Vinčas vadības pogu turat nospiestu visu laiku, līdz brīdim kamēr a/m sāk patstāvīgi pārvietoties, šajā brīdī pabrauciet pāris metrus uz priekšu un apstājaties. Atcerieties, zem jūsu a/m ir vinčas trose! Ir labi, ja ir kāda otrā persona, kas var pievilkt trosi, kamēr jūs nobraucat drošā attālumā no vietas kur ietsrēgāt.  Ja jūs uzbrauksiet uz troses, kura vēl nav atvienota no koka, visticamāk tā uztīsies uz riteņa un var nopietni bojāt jūsu a/m. Jaunai trosei ir tendence uzmest cilpas, kamēr tā ir vaļīga. Lai tas nenotiktu, ieteicams vinčas trosi turēt nostieptu visu laiku, arī velkot to iekšā vinčā, kad vairs nav a/m jāvelk.

           

Vinčošanās uz sāniem.

            Diemžēl ne vienmēr, koks pret kuru vinčoties, atrodas tieši pretī automašīnai. Tāpēc būtu jāievēro daži priekšnosacījumi, lai varētu veikt vinčošanos uz sāniem. Ja izdodas atrast koku, kas atrodas līdz 90 grādiem no a/m : izvelciet pēc iespējas vairāk trosi no vinčas, jo vinčošanās uz sāniem  gadījumā trose tinas vienā sānā, kas var novest pie vinčas korpusa plīsuma. Vinčošanās sākumā sagriežat riteņus līdz  galam uz to pusi uz kuru vinčojaties. Pavinčojaties pāris metrus, tad iztiniet trosi, un pārtiniet to kārtīgi pa visu vinčas rumbu.

Pret ko vinčoties?

Vinčojoties vienmēr izmantojot štropi – auduma siksna, kas iztur vismaz 4 t  vilkšanas spēku. Ja jūs vinčosieties tikai ar trosi: 1. Koks no sabojātās mizas nokaltīs 2. Ja būs smaga vinčošanās, trose var iegrauzties kokā, tā, ka to ārā būs grūti dabūt. 3. Štrope ir atkāpšanās ceļš, gadījumā ja vinčas ievilkšanās relejs iziet no ierindas. Tad var pārgriezt štropi ar nazi un atbrīvot vinčas rumbu. 

Vinčoties var pret visu, kas iztur 4 t svaru. Pārsvarā tiek izmantoti dažāda diametra koki. Ja koks ir lielāks diametrā, tad štropi var likt augstāk, vinčai būs vieglāk vilkt. Neiesakām izmantot elektriskos stabus, māju piebūves, vienvārdsakot visu, ko sagāžot, var rasties problēmas vai drauds dzīvībai citai personai. Ja jāvinčojas pret celmu vai akmeni, štropi var neizmantot, trose calmā labāk ieķersies.

Vinčojoties aiz nelieliem kokiem vai krūmu puduriem, vajag izmantot otrās personas palīdzību, kas pietur štropi pie krūmāja saknes, vai atstutē nelielu koku ar savu svaru. Bieži vien tieši šis ‘’atbalsts’’ ir vajadzīgs lai veiksmīgi izvinčotos.

Vinčas apkope.

Vinčas apkope būtu jāveic vismaz vienreiz gadā. Tas ietver sevī pilnīgu vinčas pārjaukšanu. Sportistiem un medniekiem vinču iesakām pārjaukt biežāk. Vinčas elektromotors jāatvieno no vinčas un jāizžāvē vismaz 3 reizes gadā, bet ja sanāk bieži šķērsot ūdens šķēršlus – tad biežāk.

4x4 braukšanas iemaņas.

Pazeminātie ātrumi.

Pazeminātie ātrumi samazina parastos ātrumus uz pusi ( kā kuros modeļos) Tas dod iespēju motoram aizvadīt daudz lielāku jaudu uz rieteņiem. Piemēram: UAZ oriģinālais 3.0 l motors pie 1000 apgriezieniem uz riteņiem aizvada izmantojot 1 parasto ātrumu – 324 Zs, izmantojot 1 pazemināto ātrumu – 629 Zs. Latvijā vīri sporta vajadzībām pārbūvēja sadales kārbas, kas pazeminātos ātrumus vēl samazināja par 55 %, tā iegūstot – 973 Zs pirmajā „pazeminātajā”. Tas viss pie motora jaudas 30 Zs/1000apgr. (pilna jauda 110Zs/4000apgr). Kā redzams, pazeminātiem ātrumiem ir vislielākā nozīme bezceļu iekarošanā, un, ja jūsu džipam nav sadales kārbas ar iespēju slēgt pazeminātos ātrumus, jums neieteiktu meklēt piedzīvojumus grūti izbraucamos ceļos.

Kā pareizi izmantot pazeminātos ātrumus?

 Džipa sajūgam jāiztur lielas slodzes, it īpaši apvidus apstākļos. Tamdēļ sajūga izspiešanas un atlaišanas momentam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Nekādā gadījumā nedrīkst pieskarties sajūgam, vai nedaudz pieturēt to. Palikt bez sajūga meža vidū nav tas patīkamākais. Izmantojot pazeminātos ātrumus, mēs par sajūgu aizmirstam vispār. Izmantojam to tikai lai pārslēgtos, nekādas pieturēšanas vai paslidināšanas. Pazeminātie ātrumi jāizmanto pēc vajadzības: Pirmais – smagai uzsākšanai, „uzšūpināšanai”, viņčojoties, lēni (bruņurupuča ātrumā) pārvietojoties pa mīkstu vietu (mitru pļavu, purvu) Otrais – Vieglai uzsākšanai, parasti džipiem otrais pazeminātais ir kā pirmais parastais. Trešais – straujai uzsākšanai ( kā kuram džipam, citiem ar trešo grūti uzsākt), kalnā braukšanai – labs jaudas un ātruma diapazons. Lielākai daļai vecāka gadagājuma džipiem trešais pazeminātais ir pa vidu starp pirmo un otro parasto, bet jaunākiem tas ir kā otrais parastais. Ceturto un piekto izmanto lai lieki nepārslēgtos uz parastajiem ātrumiem, kad priekšā vēl gaidāms kāds šķērslis. Katrai džipa markai ir kāds savs ‘’ugunsrobs’’ kurā a/m viss vieglāk veic šķēršļa pārvarēšanu. Piemēram, Land Rover Defender un Nissan Patrol ‘’patīk’’ trešais pazeminātais, turpretī UAZs, Jeep Wrangler bezceļos viss labāk jūtas ar otro pazemināto. Katram vadītājam pašam jāatrod savs vadīšanas stils, par kuriem varētu pastāstīt sīkāk.

Vadīšanas stili.

            „Tapka v pol” – šī iesauka ir kā leģenda visiem Off-road braucējiem, tā nāk no slavenā Trofi reida „Ladoga”, kur ik gadu savācās visi labākie braucēji no Baltijas, Skandināvijas, Austrumeiropas un Krievijas. Pirmajos „ladogas” gados Baltieši nebija saskārušies ar purva braukšanu, un Igauņi Krieviem jautāja, kā jāšķērso purvs, krievi ar joku atbildēja „Tapka v pol” ( čībiņa grīdā). Rezultātā Igaunis ar ieskrējienu ienira purvā tā, ka pāris stundas netika ārā. Morāle šim stāstam – neklausīt krievus....

            Mierīgs braukšanas stils atmaksājas vienmēr, ja arī neizdodas būt pirmajam, toties vienmēr tiec ārā no meža bez lieka riska. Turpretī, kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Braukt ātri bezceļos ir liels risks, nekad nevari zināt kāds baļķis vai akmens tevi gaida ar rāvu piepildītā risē. Un tieši tāpēc es ieteiktu ikdienas braucējam neuzņemties šo risku, bet labāk lēni un prātīgi apbraukt šaubīgo vietu, nevis mesties tieši viņā iekšā.

Braukšana slīpumos, kalnā un no tā.

Braucam kalnā.(virs 45%)

Ir svarīgi izjust sava džipa ātrumkārbas sadarbību ar motoru, jo tieši no vadītāja izjūtām ir atkarīga veiksmīga kāpuma šķērsošana. Teorētiski a/m ar jaudīgu motoru kāpumi ir vieglāk pieveicami, bet nepareizi izmantojot ātrumkārbu un sadales kārbu, jaudīgs motors nepalīdzēs.

            Braucot kalnā galvenais ir auto inerce, stāvus kāpumus, no pašas kalna pakājes, bez ieskrējiena nespēj pievarēt pat sagatavoti off-road auto. Tālāk ir vajadzīga pareiza pārnesuma izvēle un attiecīgi motora apgriezieni – tie jātur maksimālā zs diapazonā, vidēji ap 3500-5000 apgr/min (bendzīniekiem) un 2500 – 3500 apgr/min (dīzelim). Atkarībā no kalna slīpuma un garuma jāizvēlas pārnesums. Normālam kalnam tas parasti ir 2 vai 3 pazeminātais. Pabraukājot pa mežu pietiek ar pāris meiģinājumiem lai saprastu, kādā pārnesumā jūsu auto labi jūtās braucot kalnā.

            Ir dažas kļūdas ko pieļauj cilvēki braucot kalnā.

• Kalna pakāje strauji pāriet no horizontālas virsmas slīpā, šinī gadījumā pārlieku liela ieskriešanās beigsies ar pārāk spēcīgu prettriecienu, kas izraisīs piekares izsšūpošanos un saķeres zušanu – jānovērtē reljefs un jāpiemērojas tam.
•  Izvēlas pārāk zemu vai pārāk augstu pārnesumu. Jārēķinas ar to, ka braucot stāvā kalnā nebūs pārslēgšanās iespēju, tamdēļ jāizvēlas pareizais pārnesums jau starta brīdī.
• Ja neizdodas tikt līdz kalna virsotnei – apstājaties turot bremzes un izspiežiet sajūgu, ielieciet atpakaļgaitā un atlaižiet visus pedāļus. Parasti daudz negadījumi notiek tieši šīnī brīdī, nepareiza rīcība var novest pie apgāšanās un kūleņošanas. Pazeminātā atpakaļgaita neļaus auto izslīdēt, ātrums nedzudz pieaugs, bet tas būs kontrolējams. Nekādā gadījumā nespiediet bremzes braucot no kalna!!!
• Tikko gandrīz esat sasniedzis kalna virsotni atlaižiet gāzes pedāli, parasti braucot stāvā kalnā jūs neredzat aiz motora pārsega, kas ir kalna otrā pusē. Tamdēļ kalna augstākajā punktā a/m ātrumam jābūt minimālam. Otrs aspekts, ja kalna virsotnē ir asa kante un veidojas tramplīns, un ja auto palēksies, bet gāze nebūs atlaista, ir iespēja novērpt pusasis.  

 Ja a/m ir ieslēdzams priekšējais dif.bloķētājs tad ir ieteicams to ieslēgt (šinī gadījumā īpaši jāuzmanās no palēkšanās kalna virsotnē), ja ātrums nepārsniedz 10 km/h. Aizmugurējo bloķi nevajag slēgt, jo visa a/m masa vienā brīdī var novirzīties uz vienu riteni, un tad pusas novērpšana ir garantēta. Jebkurā gadījumā, taisnvirziena kustībā kalnā griezīsies abi aizmugurējie riteņi jo slodze sadalās vienmērīgi (līdz brīdim kad a/m apstājas)

Braucam no kalna.

Jāatceras viens svarīgs punkts: bremzes pedālim pieskarties nedrīkst! Bremzēšana notiek tikai ar pirmo pzemināto. Ja kādam būs iespēja braukt ar bezceļu smago a/m, kā piemēram Zil 131, vai KRAZ, URAL. Šādiem auto pašmasa ir tik liela, ka braucot no kalna jāizmanto otrais vai trešais pazeminātais, pretējā gadījumā motors var pārgriezties. Vieglajiem džipiem jāuzmanās no citas iespējas, a/m attiecībā pret slīpumu un virsmas saķeri var būt pārāk viegls un riteņi var sākt slīdēt. Šādos gadījumos jāizvēlas augstāks pārnesums, ātrums būs lielāks, bet a/m neizslīdēs.

  Ūdens šķērši

Pārbraucot upes braslus jāpārliecinās vai tur nav kāds liels akmens vai dziļa bedre, peldoš a/m ar noslāpušu motoru nav patīkama lieta. Daudzi off-road braucēji saviem spēkratiem uzstāda tā saucamos "šņorķļus", tās or plastmasas trubas, kuras tiek uzstādītas uz a/m gaisa ņemšanas sistēmas. Ar šādi aprīkotu a/m var šķērsot līdz pat 1.5 m dziļus braslus. Bet ikdienas braucējam būtu vēlams zināt kur atrodas viņa džipa gaisa ievilkšanas caurule, parasti tā ir virs lampām, tur kur motora pārsegs „guļ” uz radiatora restes. Jāuzmanās lai ūdens vilnis, ko a/m dzen sev pa priekšu, „neuzkāptu” uz motora pārsega. Tātad jāuztur tāds ātrums lai a/m „nenoķer” priekšējo vilni. Neaizmirstiet, pēc brasla pārvarēšanas nožāvējiet bremzes, lēni bremzējot. Pēc braukšanas caur dziļu ūdeni ieteiktu visur pārbaudīt eļļu, vai nav parādījusies emulsija.

 Bezceļu auto.

Bieži man jautā, kas ir labs bezceļu auto? Parasti es atbildu, tādus vairs neražo...

Autobūves attīstībā jau sen, vismaz 10 gadus, priekšroka tiek dota komfortam, drošībai un ātrumam. Pamazām autoražotāji ir atteikušies no nesošajiem rāmjiem, viengabala tiltiem, nopietnām sadales kārbām, kārtīgiem dzelzs bamperiem un vēl daudz kā cita, kas nopietnos bezceļos ir neaizvietojams. Tas viss tāpēc, ka Eiropā no visiem ikdienas džipu lietotājiem, tikai 10 % nobrauc no koplietošanas ceļiem. Pieņemu, ka Latvijā šis skaitlis ir daudz lielāks.

Ir palikuši daži autoražotāji, kas tirgū piedāvā atsevišķus modeļus ar īstas bezceļu mašīnas īpašībām. Top 6 (tikai bezceļiem) varētu būt: Pirmā vieta: Ja Eiropā oficiāli varētu nopirkt Toyotu Landcruiser 71 vai 76, tad viennozīmīgi tie būtu viņi. Otrā vieta: Landrover Defender 90, trešā vieta: Jeep Wrangler, ceturtā vieta: Nissan Patrol 3 durvju. Piektā vieta: G – class MB, Sestā vieta: Toyota LandCruiser 90. Kaut gan divi pēdējie jau ar vienu kāju ir izkāpuši no tīrasiņu bezceļistu saimes. Mercedess, kaut gan saglabā G klasē visas bezceļu auto īpašības, tomēr tas tagad vairāk ir prestiža auto, kura dārgo laku negribētos apskrāpēt gar krūmiem. Savulaik G klases MB, kas bija armijas pasūtījums, bija viens no labākajiem savā klasē. Toyota pievērsās komfortam un atteicās no priekšējā viengabala tilta, toties ieviesa daudz jauninājumu, kā piemēram „downhill” elektroniskā vadības programma, kas palīdz pievarēt stāvus kritumus.

            Daudzi padomās: A kur tad Mitsubishi? Mitsubishi bija viens no pirmajiem kas atteicās no viengabala tilta priekšā un uzbūvēja savu slaveno „superselect” kārbu, tā iegūstot savā ātrā „bezceļu auto” slavu. Tiešām, Mitsubishi ir ātrs auto pa sliktiem ceļiem, bet diemžēl, kā rāda pieredze, īstiem Latvijas bezceļiem viņš  nav piemērots.